Laikam vakardienas saruna par to, cik augstu pa karjeras kāpnēm var uzkāpt žurnālists Latvijā [un vai vispār tas, cik augstu mūsu dzimtenē var pacelties, ir nosaucams par karjeru] uz mani ir atstājusi pārlieku lielu ietekmi. Šodien sēdēju un domāju, kas es gribu būt, kad izaugšu liela, respektīvi, vai žurnālistika vispār ir mans lauciņš un, ja ir, tad ko tieši es gribu darīt. Ok, tas, ka ar sirdi un dvēseli nodošos darbam drukātajā presē, man ir skaidrs, jo vienmēr esmu uzskatījusi, ka mana seja nav piemērota televīzijai, un kā radio balss es arī nebūtu ausij tīkama, bet - dienas jautājums - kas ir mana joma? Eh, lielie dzīves jautājumi.
Savukārt šodien sēdēju un domāju, ka patiesībā tik ļoti gribu būt patstāvīga. Velns un elle, kad beidzot pienāks laiki, kad man nebūs jāprasa tētim nauda, lai vakarā ar draugiem izietu ārā? Labi, atzīstu, muļķīgs piemērs, bet ideja - cik daudz soļu man vēl jāsper līdz savam jumtam, saviem lielajiem lēmumiem un savai dzīvei, kas nav jāpakārto citiem cilvēkiem, a.k.a vecākiem? Ar skaudību noskatos uz cilvēkiem, kas manā vecumā stāv paši uz savām kājām, nevis vēl šļūc pa pasauli vecāku čībās. Tik ļoti man gribas dzīvot pašai sev, tik ļoti.
Pagaidām ēdu mammas zupu, tērēju tēta naudu, guļu māsas istabā un krāsoju sienas telpai, kas reiz bija mana. Jaunības maksimālisms sāk kļūt par jaunības minimālismu.
Skatoties no gaišās puses - nekad dzīvē neesmu vecākiem atskaitījusies, kur palieku pa nakti un cik zeķubikses par man piešķirto naudu nopērku. Tā ka savā ziņā - thumbs up, paceļam glāzes par tiem, kuru vietā domā un uztraucas citi!
Galīgi nevajag uztraukties, man ir 21 un es joprojām dzīvoju vecākiem uz kakla. no vienas puses - kauns un negods, no otras puses - kur es, pie velna, ar savu nepabeigto izglītību lai triecos? Nekur! Rociņas sasietas. Un labi, ka ir tāda mamma, kas neko nekomentējot nopirks to, ko vajag, labi, ka ir tētis, kas atnāk ciemā un iedod lieku desmitnieku, kuru es nežēlojot notriecu ikdienišķos priekos. Labi, ka viņi ir. Jo šajos laikos es par savas topošās profesijas aldziņu varētu īrēt noplukušu istabiņu. Un man nebūtu pilnīgi nekā.
AtbildētDzēstRunājot par mācīšanos - tev sanāk un tev noteikti ir jāraksta. Es joprojām dažreiz neesmu parliecinata vai tas, ko es mācos, ir tieši tas, ko es vēlos. Bet es ticu idejai, ka dzīve visu noliek pa plauktiņiem un, ja es mācos tieši tajā skolā un tieši to profesiju, tad man tā ir lemts. :)
Kļūstot pavisam emo, teikšu, ka varbūt man sanāk te - blogos un draudzīgā portāla dienasgrāmatās, bet vai manu rakstu par izdevušos kāds nosauktu, ja tas tiktu publicēts kādā īstā laikrakstā vai žurnālā? Un es te nerunāju par Valmieras `Liesmu` vai ko tādu. Es nemaz nezinu, vai varu rakstīt tā, lai tas atbilstu kādām noteiktām prasībām.
AtbildētDzēstRedz, cik emo es varu kļūt tik skaistā pavasara dienā.
Lai nu kā, man prieks pa Tavu optimismu. Turies, sieviet :)
Par "Liesmu" tiešām nerunāsim! Jau kopš laika gala es to uzskatu par pensionāru avīzi.
AtbildētDzēstLielajos laikrakstos - tev pašai saista kaut kādi ziņu atgremojumi, varbūt tev patīk dzeltenā prese un meklēt slavenu cilvēku sānsoļus, vai varbūt tev par dzīvi gribas rakstīt? Nišas jau ir daudz. Tikai neraksti par politiku. Ja tev ir ķēriens, tad izmanto to tā, lai nepazaudētu savu individuālo stilu.
Un tu vēl tikai sākumā. Gan sapratīsi, ko gribi :)
Par politiku tiešām ne, tā mani nekad nav saistījusi. No āpšu gremošanas sistēmas saprotu vairāk kā no politikas.
AtbildētDzēstRakstīšu Sīrupiņā, ibio.
Ujjj, šito tematu mēs, manuprāt, aizķeram gandrīz katrreiz, kad čāpojam no skolas uz kojām.
AtbildētDzēstNeko jaunu nepateikšu, tikai piebildīšu, ka šobrīd par sevi varu teikt - too happy to be sad, tāpēc piekāst.
Āpšiem Tu tik un tā patiksi.
Neuztraucies, rakstīt protošu cilvēku drīz mums te būs tik maz, ka tiem jau ar darbu problēmu nebūs. ;)
AtbildētDzēstPamēģini iesaistīties kaut kādā interesantā projektā ar sakarīgu lasītāju loku, tagad interneta laikmetā tā vispār nav problēma, vienīgi nopelnīt neko daudz tā nevar.
P.S. Starp rindkopām iemet tukšu rindiņu, tā lasīt būs daudz vieglāk. ;)
Palasot Latvijas lielākos ziņu portālus, diemžēl saprotu, ka prasme izvairīties no stila kļūdām un pareizi noformulēt teikumu jau nu toč nav tas, ko viņi vērtē.
AtbildētDzēstPē.Es. Consider it done :)
zeķubikses ir foršas. (sun)
AtbildētDzēst