piektdiena, 2010. gada 9. aprīlis

Kultūras dzīves-prieks.

Tikko, tikko [par godu koju netam - nu jau vairs galīgi ne tikko] esmu atgriezusies no Valmieras Drāmas Teātra, kurā apmeklēju Liepājas teātra viesizrādi „Viss par vīriešiem”. Jāsaka, ka tā ir labākā izrāde, kādu esmu redzējusi .. JEBKAD. Jāatzīst, ka tā bija pirmā komēdijtipa izrāde, uz kuru esmu savā dzīvē bijusi, taču pie nākamās izdevības gribu redzēt vēl. Gaidīto izmocīto un neveiklo joku vietā saņēmu veselīga un patiesi smieklīga humora šalti, kas man liek dumji smaidīt vēl tagad.

Viss uzvedums sastāv no trīs aktieru spēles, kurā viņi izdzīvo četras dažādas situācijas – pirmā - tēvs ar diviem dēliem, nākamā - trīs draugi labākajos gados, sekojošā - trīs geji un pēdējā, pikantākā – striptīzbāra īpašnieks, viņa padotais un jaunais striptīzdejotājs, saukts arī par Kautrīgo Vaislinieku. Izrāde lieliski attēlo vīriešu „patieso” dabu, ļaujot kopā ar viņiem izdzīvot patiesas, neveiklas, skumjas un smieklīgas dzīves situācijas. Protams, man vistuvākā bija aina striptīzklubā, kurā aktieri visi pēc kārtas dejoja pavedinošu un ne tik pavedinošu striptīzu. Brīžos, kad man kopā ar Gundegu nebija jāraustās smieklu konvulsijās un jāslauka asaras, es pavēroju zāles reakciju uz notiekošo. Auditorija – visu rangu, vecumu un sociālo kārtu pārstāvji. Vecās pensionāres, kas iestīvējušās padomju laika kostīmiņos, un pusmūža kundzes pie katra nepieklājīgāka izteiciena [piemēram, „drāzties” vai „izkniebt sievu”] saraustījās un noteikti Liepājas teātri atcerēsies kā izvirtušu tēviņu baru, taču viņu vīri, dzīvesbiedri vai vienkārši vīriešu dzimtes draugi gan smējās un sarka, kas acīmredzot bija zīme, ka uz skatuves notiekošais tiešām nav izdomas auglis, bet gan reālas dzīves fakti. Pompozitāti un svinīgumu te nesagaidīt – izrāde ļauj skatītājiem justies brīvi, jo brīvi jūtas arī paši aktieri, piemēram, iesēžoties kādai skatītājai klēpī un sūtot viņai gaisa bučas. Aktieru lieliskā saspēle, augstais profesionālisms un spēja radīt klātbūtnes sajūtu manās acīs tiek augsti vērtēta.

No teātra iznācām sajūsminātas, pozitīvi uzlādētas un smaidošas. Un vēl ārā tik lielisks laiks. Velns un elle, tagad tikai žēl, ka nenopirku biļeti uz šī paša teātra viesizrādi „Viss par sievietēm” – domājams, ka arī tā nebūtu velti izniekots laiks. Varbūt tā ir zīme, ka laba daudz nevajag. Lai nu kā – visu cieņu režisoram un aktieriem. Liepājas teātris par sevi ir atstājis lielisku iespaidu.

7 komentāri:

  1. Mana mīļākā frāze no izrādes, kad vecīši pansionātā strīdās, kurš kura sievu drāza: "Tu drāzi manu sievu", ko teica tas, kurš pats "drāza" tā otrā sievu! x_X Šijā vietā es biju pilnīgi bez elpas.

    Starp citu, vēl labāka un smieklīgāka Liepājas teātra izrāde ir "Precējies nav miris". Tur 2h no vietas var palikt bez iekšām. Žēl, ka Tu nedzīvo Liepājā. (giggle)

    AtbildētDzēst
  2. Jāāā, pansionāts bija lielisks nobeigums visam, tur mēs traki sasmējāmies gandrīz pie katras frāzes.:) Un favorītaktieris arī tika izvēlēts, tā ka viss bumbās.

    Žēl, ka es nedzīvoju Liepājā. Bet tāpēc es dzīvoju Valmierā, te arī ir teijāteris.

    AtbildētDzēst
  3. ja kādu trešdienas vakaru esi Rīgā, ieteiktu aiziet uz improvizācijas teātri 'Hamlets' - pa reizei tur gadās ļoti labas improvizācijas. tas tā - laikam, kad jau būsi paspējusi visas iestudētās komēdijas noskatīties.

    AtbildētDzēst
  4. Trešdienas vakars Rīgā - izklausās pēc kaut kā nereāla. Bet, ja nu tomēr, tad centīšos atcerēties.

    AtbildētDzēst
  5. ō,jā, improvizācijas teātris "Hamlets" tiešām ir kkas nenormāli foršs- superīgas emocijas garantētas.

    AtbildētDzēst
  6. Nezinu par "Hamletu", bet improvizācijas teātri vispār ir kaut kas fantastisks, tā ka piekrītu - to ir vērts redzēt.!

    AtbildētDzēst
  7. To, ka improvizācijas teātri ir ōsom, es zinu - kādu laiku netieši pati biju iesaistīta tādās lietās.

    AtbildētDzēst