Nezinu, kā lai tā dzejīgi-gejīgi iesāk šo bloga ierakstu, tāpēc ķeršos uzreiz vērsim pie ragiem (arī ragiem) – šodien biju Maltā. Ne Maltā – valstī, bet Maltā – pilsētā. Iemesls pavisam akadēmisks un atbilstošs pieauguša cilvēka (manis) dzīves vērtībām – izdomāju, ka negribu sava gada projekta anketēšanu veikt Valmierā, tāpēc ar Ievu (to, kura lieliska sieviete) sarunāju, ka šo nopietno uzdevumu veikšu Maltas 1. vidusskolā (pazīstama arī kā Ievas bijusī skola).
Rīts sākās pa skaisto – cēlos pirms septiņiem. Absolūts īgnums un riebums pret dzīvi. Vienīgais mierinājums – arī mamma pamodās kopā ar mani, jo viņai piezvanīja ome, lai mūsu ģimeni informētu par sava ganāmpulka izvešanu ganos. Nejautājiet, ko tas nozīmē, es nezinu. Acīmredzot viņai šķiet, ka kaut kādas dumjas govis varētu mūs interesēt. Vai arī, protams, omei gluži vienkārši beidzot smagi iet ciet.
Tikusi Rēzeknē un jauki sagaidīta, kopā ar Ievu devos uz Maltu. Katram iesaku gūt šādu dzīves pieredzi – nekad dzīvē nebiju redzējusi tik daudz episku cilvēku vienuviet. Episkuma krustugunis, episkuma karstais punkts, episkuma kulminācija. Sieviete, kurai seja bija kā sista ar pannu (plakana un debila), vīrietis ar kantainu bārdu, kurš visu laiku svīda un slaucījās kabatlakatiņā, kaut arī autobusā bija vēsi, un vēl daži cilvēki, kuri vienkārši pamatīgi un neatlaidīgi smirdēja. Autobusu personas vienmēr ir mani kaut kādā ziņā fascinējušas. Cilvēki tomēr ir skaisti.
Ieradāmies skolā. Kārtējo reizi pārliecinājos, ka mani vecāki ne sūda nesaprot no dzīves. Viņu centieni man ieskaidrot, ka Maltas skola ir šķūnis ar 2 skolotājiem un 7 ar pusi retardētiem bērniem tika apgāzts caurejas ātrumā – skola smuka, skolēni gandrīz atbilst normāluma skalai (gribēju rakstīt `normālsadalījumam`), un vispār tur ir jauki. Tā, lūk. Baigi noreklamēju, ceru, ka kāds man par to samaksās.
Dienas kulminācija (vismaz tā, kuru man nav kauns aprakstīt te) – es beidzot sapratu, kur slēpjas mana seksualitāte, slepenais vīriešu pievilināšanas rīks tika atklāts (jā, mužiki, es jūs atkodu kā riekstiņus). Sākumā jāaiziet uz Saules veikalu, jānopērk ķīmisks jogurts un belašs, un tad viss šis jānotiesā, ar līku muguru un sarkanu degunu sēžot autobusa pieturā. Es jūtos erotiska, vīrieši jūtas bezspēcīgi. Simple as fuck.
Protams, nekas nevar būt tik skaisti, kā izklausās – drīz sākās pamatīgs lietus, man sabojājās mati, samirka kājas un mugura un vēl beigu beigās pūta nenormāls vējš (kā jau normālai Latgales autobusu pieturai, arī šai bija izsisti visi stikli, un kāds pat bija centies dedzināt metāla karkasu). Jutos lieliski – no rīta pie sevis biju nodomājusi, ka šitik saulainā dienā būtu idiotiski vazāties apkārt ar mēteli. Jā, evij, stāvēdama pieturā un drebēdama kā uzbudināts pensionārs, Tu noteikti izskatījies nemuļķīgi, gudra meitene. Nosalusi, noburzīta, dubļaina un ar belašu. Tagad noteikti visi vīriešu kārtas bloga lasītāji sajūt savu ieroci piebriestam.
Atgriežoties Rēzeknes skaistajās ārēs, iekaroju Klondaiku. Divas reizes. Vienreiz ar Ievu un otrreiz ar .. kādu citu.:)
Nu tā kaut kā. Arī nobeigumus izdomāt man nesanāk. Koelju citēt negribas, tādēļ aprobežošos ar šo, kas man pēdējās dienās skan galvā (kaut kur pa vidu dažādām balsīm un citai drazai):
otrdiena, 2010. gada 25. maijs
ceturtdiena, 2010. gada 20. maijs
I`m Jim Morrison, I`m dead.
*rakstīts vakar, kā jau iespējams noprast*
Cik neaptverami skaisti – es atkal sēžu mītiem apvītajā Gulbenes autoostā un gaidu, kad šoferis (un citas augstāk stāvošas personas) reiz izlems, ka pusstundas pauze teiksmainajā Gulcē absolūti nav nepieciešama. Tā kā šis lēmums tiks pieņemts apmēram tajā laikā, kad man jau būs izžuvušas olnīcas un nokārušās (skumjas) krūtis, man atliek vien žēloties savā burvīgajā blogā un naktīs klusi raudāt spilvenā. Liktenis ir kuce (jā, sieviešu dzimtē – vīrietis vienkārši fiziski nespēj TIK ĻOTI sačakarēt lietas).
Kārtējo reizi brauciens Rēzekne – Valmiera izpelnās manas simpātijas. Autobusā ir karsti kā zebras dibenā, taču kā šīs problēmas efektīvākais risinājums ir pieņemts lūku atvēršana, kas savukārt izraisa nenormālu skaņu, spiež uz ausīm un padara mani kurlu. It kā ar to nepietiktu – zona ir absolūta nulle, es nevienu nevaru sazvanīt un otrādi (šobrīd es tiešām varētu spiest pie krūtīm teju visu lielisko Bites darbinieku kolektīvu un pateicībā dāvināt viņiem zefīrus šokolādē un maximas siļķi kažokā) (ok, tikko sanāca mazliet mazāk kā 2 stundas gara telefonsaruna, taču biti es vienalga nīstu).
Lieliski, vienkārši lieliski. Pietrūkst tikai resnas, svīstošas tantes, kura ar savu kailo, miklo miesu spiestos man klāt, ēstu smilšukūkas, no kurām drupačas birtu viņas sviedrainajā dekoltē, un smagi elpotu ap pavērtu muti, no kuras tecētu siekala. Vai arī smirdīga dzērāja, kurš dzertu divlitru alu un ik pa brīdim atvemtu sev mutē. Vai arī kāda piena reindžera, kurš skaļi klausītos Katy Perry savā telefonā un censtos dziedāt tai līdzi. Jā, tā visa man pietrūkst apmēram tikpat ļoti kā zaļas, neapturamas caurejas un kāzu. Interesanti, ka šos divus faktorus es pielīdzinu vienu otram, hmm.
Visiem zināms, ka šodien ir mana dzimšanas diena (19. maijā 19 gadi – vai nav zīmīgi un savā ziņā erotiski?), taču svīšana autobusā kopā ar resniem cilvēkiem noteikti nebija mans sapņu scenārijs. Patiesībā man vispār nebija scenārija, un arī svinēšana nebija manos plānos. Šī dzimšanas diena savā ziņā pat nebija gaidīta, jo nu man nākas aptvert, ka esmu 19 gadus veca, neprecējusies, dzīves nomākta vecmeita, kurai savulaik tika piedēvēts milzu potenciāls, taču gadu gaitā (līdz ar celulīta un vārnu kājiņu parādīšanos) tas ir zudis. Skumja tā dzīve, skumja. Nomiršu viena, pamesta un negribēta. Kaut kas steidzami jādara lietas labā. Jānopērk piepūšamais vīrietis.
Un, starp citu, es šodien jūtos īpaša kā ar dauna sindromu slims bērns – visi man zvana, sūta sms, uzbrūk tviterā un draugos un vēl ieskaita naudu kontā. Kas gan cits mazam, kompleksainam un atpalikušam bērnam kā man nepieciešams, ja ne kaudze uzmanības, kas kaut uz brīdi liek sajusties mazliet vērtīgākam kā kartupeļu maiss? *šobrīd pa Latvijas Radio 2 skan Musiqq jaunā dziesma, argh, gūstu baudu* Ko es ar šo visu gribēju teikt? Laikam jau paldies visiem. No rīta vispār biju emocionāli nestabila, smējos pie Jāņa apsveikuma, gandrīz apraudājos pie Ievas sveicinājiena. Ir gejīgi, atzīstu, bet vienreiz gadā to var atļauties pat tāds vecis kā es.
Nu tā kaut kā. Miega bads, kas izriet no agrās celšanās komplektā ar garām nakts pastaigām, nogalina gan mani, gan manu iedvesmu. Vainoju visās dzīves nelaimēs @Avotins. Tu esi ļaunuma sakne, un es zinu, ka Tu šo lasi.
Pē.Es. Pa LR2 skanošais raidījums `Tirgus` mani nobeigs – cilvēki pārdot dzelzs trubu pa 500 latiem (jo kuram gan nevajag dzelzs trubu), palīdz sagatavot dokumentus maksātnespējas procesa pasludināšanai (jo neviens no mums pats netiek galā ar saviem dokumentiem) un vispār vēlas pelnīt naudu ar absolūti debilām lietām. Lieliski, apsveicu jūs ar dzīvošanu debešķīgā vidē.
Cik neaptverami skaisti – es atkal sēžu mītiem apvītajā Gulbenes autoostā un gaidu, kad šoferis (un citas augstāk stāvošas personas) reiz izlems, ka pusstundas pauze teiksmainajā Gulcē absolūti nav nepieciešama. Tā kā šis lēmums tiks pieņemts apmēram tajā laikā, kad man jau būs izžuvušas olnīcas un nokārušās (skumjas) krūtis, man atliek vien žēloties savā burvīgajā blogā un naktīs klusi raudāt spilvenā. Liktenis ir kuce (jā, sieviešu dzimtē – vīrietis vienkārši fiziski nespēj TIK ĻOTI sačakarēt lietas).
Kārtējo reizi brauciens Rēzekne – Valmiera izpelnās manas simpātijas. Autobusā ir karsti kā zebras dibenā, taču kā šīs problēmas efektīvākais risinājums ir pieņemts lūku atvēršana, kas savukārt izraisa nenormālu skaņu, spiež uz ausīm un padara mani kurlu. It kā ar to nepietiktu – zona ir absolūta nulle, es nevienu nevaru sazvanīt un otrādi (šobrīd es tiešām varētu spiest pie krūtīm teju visu lielisko Bites darbinieku kolektīvu un pateicībā dāvināt viņiem zefīrus šokolādē un maximas siļķi kažokā) (ok, tikko sanāca mazliet mazāk kā 2 stundas gara telefonsaruna, taču biti es vienalga nīstu).
Lieliski, vienkārši lieliski. Pietrūkst tikai resnas, svīstošas tantes, kura ar savu kailo, miklo miesu spiestos man klāt, ēstu smilšukūkas, no kurām drupačas birtu viņas sviedrainajā dekoltē, un smagi elpotu ap pavērtu muti, no kuras tecētu siekala. Vai arī smirdīga dzērāja, kurš dzertu divlitru alu un ik pa brīdim atvemtu sev mutē. Vai arī kāda piena reindžera, kurš skaļi klausītos Katy Perry savā telefonā un censtos dziedāt tai līdzi. Jā, tā visa man pietrūkst apmēram tikpat ļoti kā zaļas, neapturamas caurejas un kāzu. Interesanti, ka šos divus faktorus es pielīdzinu vienu otram, hmm.
Visiem zināms, ka šodien ir mana dzimšanas diena (19. maijā 19 gadi – vai nav zīmīgi un savā ziņā erotiski?), taču svīšana autobusā kopā ar resniem cilvēkiem noteikti nebija mans sapņu scenārijs. Patiesībā man vispār nebija scenārija, un arī svinēšana nebija manos plānos. Šī dzimšanas diena savā ziņā pat nebija gaidīta, jo nu man nākas aptvert, ka esmu 19 gadus veca, neprecējusies, dzīves nomākta vecmeita, kurai savulaik tika piedēvēts milzu potenciāls, taču gadu gaitā (līdz ar celulīta un vārnu kājiņu parādīšanos) tas ir zudis. Skumja tā dzīve, skumja. Nomiršu viena, pamesta un negribēta. Kaut kas steidzami jādara lietas labā. Jānopērk piepūšamais vīrietis.
Un, starp citu, es šodien jūtos īpaša kā ar dauna sindromu slims bērns – visi man zvana, sūta sms, uzbrūk tviterā un draugos un vēl ieskaita naudu kontā. Kas gan cits mazam, kompleksainam un atpalikušam bērnam kā man nepieciešams, ja ne kaudze uzmanības, kas kaut uz brīdi liek sajusties mazliet vērtīgākam kā kartupeļu maiss? *šobrīd pa Latvijas Radio 2 skan Musiqq jaunā dziesma, argh, gūstu baudu* Ko es ar šo visu gribēju teikt? Laikam jau paldies visiem. No rīta vispār biju emocionāli nestabila, smējos pie Jāņa apsveikuma, gandrīz apraudājos pie Ievas sveicinājiena. Ir gejīgi, atzīstu, bet vienreiz gadā to var atļauties pat tāds vecis kā es.
Nu tā kaut kā. Miega bads, kas izriet no agrās celšanās komplektā ar garām nakts pastaigām, nogalina gan mani, gan manu iedvesmu. Vainoju visās dzīves nelaimēs @Avotins. Tu esi ļaunuma sakne, un es zinu, ka Tu šo lasi.
Pē.Es. Pa LR2 skanošais raidījums `Tirgus` mani nobeigs – cilvēki pārdot dzelzs trubu pa 500 latiem (jo kuram gan nevajag dzelzs trubu), palīdz sagatavot dokumentus maksātnespējas procesa pasludināšanai (jo neviens no mums pats netiek galā ar saviem dokumentiem) un vispār vēlas pelnīt naudu ar absolūti debilām lietām. Lieliski, apsveicu jūs ar dzīvošanu debešķīgā vidē.
piektdiena, 2010. gada 7. maijs
Universally speaking.
Vakar atpūtos kā īsta latgaļu meitene –ar šņabi un marinētiem gurķiem (labi, gurķu nebija, es sameloju). Vakars tika iegriezts tā pamatīgi. Šodien galva kā ar vati piebāzta, sāp, pulsē un neuzvedas kārtīgi. Ziņas no ārpasaules līdz smadzenēm aiziet palēnināti (vismaz ar 3 sekunžu nokavēšanos), izdomas nav un vēlēšanās pieķerties akadēmiskajiem priekiem ir tikpat liela, kā vēlēšanās skatīties uz Zatlera frizūru (lai būtu stilīgāka, šeit varēju izmantot Markus Rivas motīvu, taču diemžēl nesaņēmos).
Vispār šobrīd jūtos kā septītajā klasē, kad katra dzeršanas reize tika pamatīgi noafišēta. Līdzko Tev ir bijusi saskarsme ar alkoholu, Tu gandrīz automātiski dabū pluspunktu savam krutuma koeficientam, un uz tagad visi Tevi apbrīno vairāk kā Gagarinu. Ja vēl visa melnā alkohola padarīšana ir tikusi iemūžināta, klasesbiedri ir gatavi celt Tev pieminekli un uz krekliņiem drukāt Tavu vārdu.
Šoreiz gan ne par maniem septītās klases piedzīvojumiem, bet gan par vakardienu. Sen nebiju ņēmuse uz krūts, taču ir lietas, kas nemainās – attiecīgā stāvoklī traki velk izkustināt kājas un papurināt matus (man šķiet, ka es šodien rakstu kā Blaumanis, idritvai). Īstā vieta Valmierā savu vajadzību apmierināšanai noteikti ir Multiklubs. Tuvojoties šai mītiskajai, teiksmām apvītajai vietai, jau iztālēm redzams spožais, mirguļojošais uzraksts, kas vilināt vilina Tevi mesties vecu vīriešu apskāvienos un ļauties jestram dancim. Vai arī nē.
Runājot par Multikluba apmeklētājiem .. par to varētu grāmatu sarakstīt. Nerunāšu par sievietēm, jo tās nav mana mērķauditorija, taču tas nenozīmē, ka arī viņas tur nav pietiekami episkas un acī krītošanas. Dažām tiešām gribas pieskarties, lai saprastu, vai tā būtne ir īsta vai tikai mans neķītrās iztēles auglis. Gribas pieskarties, bet bail.
MK vīriešus varētu grupēt pāris grupās:
1. vecie lūriķi. Esmu vecs, nogribējies un resns. Atnācu te, lai paskatītos uz jaunām meitenēm un, ja paveicas, pat pieskartos viņām. Mājās man ir sieva ar ūsām, trīs bērni, divi kaķi un vistas. Jūtos lepns par savu ganāmpulku, taču dažreiz gribas norauties no ķēdes. Nāku te.
2. bērneļi. Es mācos vienpadsmitajā klasē, man tikko palika 18, taču zinu, ka iekš MK ir meitenes, kurām jau ir krūtis. Turklāt nekas nav stilīgāk, kā nopirkt rumu Multikluba bārā un publiski to dzert.
3. metroseksuāļi. Man patīk vaksēt savu bārdu un kājas, velku iespīlētus krekliņus, kas izceļ manu ļumīgo vēderu. Šovakar te esmu ieradies, lai meitenes novērtētu manas jaunās Gucci smaržas. Mani neinteresē pašas meitenes, mani interesē tas, vai viņas pamanīs, ka kurpes esmu saskaņojis ar somiņu.
4. babņiki. Man nav draudzenes un nekad arī nebūs. Mīlu vienas nakts attiecības, tāpēc nekautrējos meitenes aicināt uz kaislīgu seksu tualetē. Ļaušu viņai balstīties pret pisuāru, esmu dzirdējis, ka viņām tas patīkot.
5. skumjie. Tikko izšķīros no meitenes. Atnācu uz klubu, lai piedzertos, padejotu ar kādu meiteni un pēc tam skrietu mājās un raudātu spilvenā, kliedzot: `Es jūtos netīrs!`
6. alkoholiķi. Esmu kautrīgs, taču atvērties man palīdz zaļais pūķis. Tas nekas, ka iedzerot mana mute sāk smirdēt pēc sausās tualetes. Alkohols palīdz manām riepām izskatīties pēc trenētas presītes un kopā saaugušās uzacis kļūst par mana tēla rozīnīti.
7. normālie. Esmu jauks puisis, studēju, strādāju. Nepatīk vienas nakts attiecības, nācu te paflirtēt, iepazīties, uzsaukt kādu dzērienu un kopumā labi pavadīt laiku.
Tā, lūk, tas īsumā. Protams, ka katrai grupai ir vēl apakšgrupas, taču mana domāšana ir tik lēna, ka sāku jau šaubīties, vai smadzeņu kapacitāte nav mazinājusies, tādēļ garāk nerakstīšu.
Un nav jau tas velns tik melns, kā es viņu te mālēju. Varbūt.
Mana šodienas dziesma:
Vispār šobrīd jūtos kā septītajā klasē, kad katra dzeršanas reize tika pamatīgi noafišēta. Līdzko Tev ir bijusi saskarsme ar alkoholu, Tu gandrīz automātiski dabū pluspunktu savam krutuma koeficientam, un uz tagad visi Tevi apbrīno vairāk kā Gagarinu. Ja vēl visa melnā alkohola padarīšana ir tikusi iemūžināta, klasesbiedri ir gatavi celt Tev pieminekli un uz krekliņiem drukāt Tavu vārdu.
Šoreiz gan ne par maniem septītās klases piedzīvojumiem, bet gan par vakardienu. Sen nebiju ņēmuse uz krūts, taču ir lietas, kas nemainās – attiecīgā stāvoklī traki velk izkustināt kājas un papurināt matus (man šķiet, ka es šodien rakstu kā Blaumanis, idritvai). Īstā vieta Valmierā savu vajadzību apmierināšanai noteikti ir Multiklubs. Tuvojoties šai mītiskajai, teiksmām apvītajai vietai, jau iztālēm redzams spožais, mirguļojošais uzraksts, kas vilināt vilina Tevi mesties vecu vīriešu apskāvienos un ļauties jestram dancim. Vai arī nē.
Runājot par Multikluba apmeklētājiem .. par to varētu grāmatu sarakstīt. Nerunāšu par sievietēm, jo tās nav mana mērķauditorija, taču tas nenozīmē, ka arī viņas tur nav pietiekami episkas un acī krītošanas. Dažām tiešām gribas pieskarties, lai saprastu, vai tā būtne ir īsta vai tikai mans neķītrās iztēles auglis. Gribas pieskarties, bet bail.
MK vīriešus varētu grupēt pāris grupās:
1. vecie lūriķi. Esmu vecs, nogribējies un resns. Atnācu te, lai paskatītos uz jaunām meitenēm un, ja paveicas, pat pieskartos viņām. Mājās man ir sieva ar ūsām, trīs bērni, divi kaķi un vistas. Jūtos lepns par savu ganāmpulku, taču dažreiz gribas norauties no ķēdes. Nāku te.
2. bērneļi. Es mācos vienpadsmitajā klasē, man tikko palika 18, taču zinu, ka iekš MK ir meitenes, kurām jau ir krūtis. Turklāt nekas nav stilīgāk, kā nopirkt rumu Multikluba bārā un publiski to dzert.
3. metroseksuāļi. Man patīk vaksēt savu bārdu un kājas, velku iespīlētus krekliņus, kas izceļ manu ļumīgo vēderu. Šovakar te esmu ieradies, lai meitenes novērtētu manas jaunās Gucci smaržas. Mani neinteresē pašas meitenes, mani interesē tas, vai viņas pamanīs, ka kurpes esmu saskaņojis ar somiņu.
4. babņiki. Man nav draudzenes un nekad arī nebūs. Mīlu vienas nakts attiecības, tāpēc nekautrējos meitenes aicināt uz kaislīgu seksu tualetē. Ļaušu viņai balstīties pret pisuāru, esmu dzirdējis, ka viņām tas patīkot.
5. skumjie. Tikko izšķīros no meitenes. Atnācu uz klubu, lai piedzertos, padejotu ar kādu meiteni un pēc tam skrietu mājās un raudātu spilvenā, kliedzot: `Es jūtos netīrs!`
6. alkoholiķi. Esmu kautrīgs, taču atvērties man palīdz zaļais pūķis. Tas nekas, ka iedzerot mana mute sāk smirdēt pēc sausās tualetes. Alkohols palīdz manām riepām izskatīties pēc trenētas presītes un kopā saaugušās uzacis kļūst par mana tēla rozīnīti.
7. normālie. Esmu jauks puisis, studēju, strādāju. Nepatīk vienas nakts attiecības, nācu te paflirtēt, iepazīties, uzsaukt kādu dzērienu un kopumā labi pavadīt laiku.
Tā, lūk, tas īsumā. Protams, ka katrai grupai ir vēl apakšgrupas, taču mana domāšana ir tik lēna, ka sāku jau šaubīties, vai smadzeņu kapacitāte nav mazinājusies, tādēļ garāk nerakstīšu.
Un nav jau tas velns tik melns, kā es viņu te mālēju. Varbūt.
Mana šodienas dziesma:
pirmdiena, 2010. gada 3. maijs
Teenage bride with a baby inside getting high on information.
*pirms publicēšanas pārlasot secināju, ka jūtamas pieaugošas dusmas, kas man, protams, lika par sevi sasmieties*
Sēžu autobusā Rēzekne-Valmiera. Parastā pusstundas nīkšana Gulbenē, kuras jēgu pat pēc neskaitāmajiem šī maršruta mērojumiem tā arī neesmu sapratusi. Labi, ka šoreiz laptopam nav pustukša baterija, līdz ar to vēl tieši stundu un 44 minūtes varēšu nodoties drukāšanai.
Pa radio skan Damien Rice – The blowers daughter, kas man automātiski asociējas ar sliktiem dzīves posmiem, domām par dzīves bezjēdzību, asaru spaiņiem un melniem matiem. Patiesībā ir muļķīgi atsevišķas dziesmas asociēt ar noteiktiem cilvēkiem, situācijām, atgadījumiem. Saku to tādēļ, ka joprojām nespēju klausīties, piemēram, The Script – Breakeven. Tas, protams, nav nekāds zaudējums, šim gabalam tāpat pietrūkst daudzu faktoru, kas man ļautu to ievietot savā visu laiku labāko dziesmu top .. ee .. 500 ziljoni (?), taču, dzirdot to radio, radioaparāts uzreiz tiek izslēgts vai mainīta radiostacija. Tāpat arī dažas mtv cienīgas dziesmas, Cannibal Corpse daiļdarbi un Alesana. Jā, mana muzikālā gaume bija visai apkaunojoša.
Taču ne par to ir stāsts. Šodien, kamēr mamma ar tēti (tēvu-radītāju, kā es viņu mīlu saukt) bija kaut kur izbraukuši, un es biju atstāta kā galvenā plauktu tīrītāja, putekļu slaucītāja un miera nesēja mūsu mājā, man kārtējo reizi radās idiotiskas sieviešu domas. Neskaitot bezjēdzīgo nostalģiju, kas mani bija pārņēmusi mammas pavēles dēļ (viņa piespieda mani likvidēt manus bērnības dārgumus – mazās nāriņas un beverlihilza 90210 uzlīmes, ar kurām biju izskaistinājusi vecās sekcijas sānus), jutos arī mazliet sapņaina un .. diezgan jēla, gejīga un mīksta. Man ir labi tā, kā man ir – augstskola Valmierā, labi cilvēki apkārt, prakse, pasniedzēji – viss ir kārtībā. Taču iedomājos par kādu senu Atecinas tvītu, kurā viņa sūdzējās, ka nestudēju LU SZF, un prātuļoju, kā būtu, ja būtu. Ap šo laiku noteikti jau būtu pārvarējusi riebumu pret Rīgu, ieguvusi pāris paziņas, pretendentus uz draugu statusu, iekarojusi Vecrīgas klubus. Pavadījusi ilgas stundas, sēžot milzīgā auditorijā kopā ar mākslīgo nadziņu un sunīšu pavēlniecēm un Mensona faniem, un jutusi, ko nozīmē būt vienai no 200. Pasniedzēji, kuri, iespējams, ir tiešām labi, taču manu vārdu visu 4 gadu garumā tā arī neiegaumētu. Varbūt būtu nodzērusies un zudusi župu purvā. Varbūt precējusies (ok, kāda iespēja, bet tomēr). Varbūt atsākusi smēķēt. Nomirusi bada nāvē. Dzērumā uztetovējusi milzīgu degošu skeletgalvu pa visu muguru. Mainījusi dzimumu. Noteikti satikusi daudzus cilvēkus, kurus, esot Valmierā, es nekad nesatikšu. Un – nozīmīgākais šajā visā – nekad nedzirdētu frāzi `Būtu Tu Rīgā...`. Man no tiesas sāk sāpēt nieres, spiest kuņģī un gribēties kādam sist, ko tādu dzirdot, tāpēc pietiek. Nedzīvoju Rīgā un vismaz tuvākās trīsgades plānos neietilpst pārvākšanās uz galvaspilsētu (tikai pāris tās apciemojumi, kas droši vien kļūs arvien retāki un retāki).
Jūtu, ka sieviete man aiz muguras cītīgi staipa kaklu un snaikstās cerībā uzzināt, ko es te rakstu. Ziņkārīgās bābas. Atgriezies pie urbšanās savā Bībelē, sieviet. Jā, starp citu, viņa tiešām šobrīd lasa Bībeli, un es esmu neizpratnē, kādēļ worda pareizrakstības labotājs vārdu `Bībele` automātiski raksta ar lielo burtu (re, jau atkal). Redz, Bībele ar lielo burtu, bet tādus vārdus kā `vagīna` un `orgasms` viņš neatpazīst. Vot, pasaule, bļin.
Un jesss, iekāpa 2 sievietes, kurām varen patīk runāties, skaļi smieties un aplūkot mani. Un runāt par skolu, autobusiem, dakteriem un dzemdībām. Lieliski, vienkārši LIELISKI. Tieši tas, kas man vajadzīgs – pļāpīgi sievišķi, kurām mutes vienkārši fizioloģiski nav iespējams aizvērt (domājams, ka no nemitīgās vārīšanās ir deformējušies žokļi).
`Viņš ir dānis un tur ceļ māju. Viņš ir dānis. Viņam ir 50, viņai ir 28. Un tak dānis arī tādu pašu māju ceļ kā Janiņas draugs. Un viņš ceļ divas garažas (jā, tieši tā – bez garumzīmes). Vienu viņai, otru viņam.`
Un tad vēl: `mēģināju iepazīties internetā, taču neviens no tiem vīriešiem pie manis nebrauc (nezin kāpēc? Varbūt tāpēc, ka Tu uzvedies kā teātra pulciņa vadītāja un esi apkaunojoša?!). Viņi visi ir slinki, grib tikai seksu (pirmkārt, sekss un slinkums savā starpā nekorelē, otrkārt, neceri, ka kāds grib seksu ar Tevi)`.
SIEVIET, kurā galaktikā tas kādu interesē, KURĀ? Aizver pāksti un sēdi klusa.
Re, esmu īgna un ar dzīvi neapmierināta. Kā tāda vecmeita, vēl tikai kaķu, vibratora un gremošanas problēmu trūkst.
Sēžu autobusā Rēzekne-Valmiera. Parastā pusstundas nīkšana Gulbenē, kuras jēgu pat pēc neskaitāmajiem šī maršruta mērojumiem tā arī neesmu sapratusi. Labi, ka šoreiz laptopam nav pustukša baterija, līdz ar to vēl tieši stundu un 44 minūtes varēšu nodoties drukāšanai.
Pa radio skan Damien Rice – The blowers daughter, kas man automātiski asociējas ar sliktiem dzīves posmiem, domām par dzīves bezjēdzību, asaru spaiņiem un melniem matiem. Patiesībā ir muļķīgi atsevišķas dziesmas asociēt ar noteiktiem cilvēkiem, situācijām, atgadījumiem. Saku to tādēļ, ka joprojām nespēju klausīties, piemēram, The Script – Breakeven. Tas, protams, nav nekāds zaudējums, šim gabalam tāpat pietrūkst daudzu faktoru, kas man ļautu to ievietot savā visu laiku labāko dziesmu top .. ee .. 500 ziljoni (?), taču, dzirdot to radio, radioaparāts uzreiz tiek izslēgts vai mainīta radiostacija. Tāpat arī dažas mtv cienīgas dziesmas, Cannibal Corpse daiļdarbi un Alesana. Jā, mana muzikālā gaume bija visai apkaunojoša.
Taču ne par to ir stāsts. Šodien, kamēr mamma ar tēti (tēvu-radītāju, kā es viņu mīlu saukt) bija kaut kur izbraukuši, un es biju atstāta kā galvenā plauktu tīrītāja, putekļu slaucītāja un miera nesēja mūsu mājā, man kārtējo reizi radās idiotiskas sieviešu domas. Neskaitot bezjēdzīgo nostalģiju, kas mani bija pārņēmusi mammas pavēles dēļ (viņa piespieda mani likvidēt manus bērnības dārgumus – mazās nāriņas un beverlihilza 90210 uzlīmes, ar kurām biju izskaistinājusi vecās sekcijas sānus), jutos arī mazliet sapņaina un .. diezgan jēla, gejīga un mīksta. Man ir labi tā, kā man ir – augstskola Valmierā, labi cilvēki apkārt, prakse, pasniedzēji – viss ir kārtībā. Taču iedomājos par kādu senu Atecinas tvītu, kurā viņa sūdzējās, ka nestudēju LU SZF, un prātuļoju, kā būtu, ja būtu. Ap šo laiku noteikti jau būtu pārvarējusi riebumu pret Rīgu, ieguvusi pāris paziņas, pretendentus uz draugu statusu, iekarojusi Vecrīgas klubus. Pavadījusi ilgas stundas, sēžot milzīgā auditorijā kopā ar mākslīgo nadziņu un sunīšu pavēlniecēm un Mensona faniem, un jutusi, ko nozīmē būt vienai no 200. Pasniedzēji, kuri, iespējams, ir tiešām labi, taču manu vārdu visu 4 gadu garumā tā arī neiegaumētu. Varbūt būtu nodzērusies un zudusi župu purvā. Varbūt precējusies (ok, kāda iespēja, bet tomēr). Varbūt atsākusi smēķēt. Nomirusi bada nāvē. Dzērumā uztetovējusi milzīgu degošu skeletgalvu pa visu muguru. Mainījusi dzimumu. Noteikti satikusi daudzus cilvēkus, kurus, esot Valmierā, es nekad nesatikšu. Un – nozīmīgākais šajā visā – nekad nedzirdētu frāzi `Būtu Tu Rīgā...`. Man no tiesas sāk sāpēt nieres, spiest kuņģī un gribēties kādam sist, ko tādu dzirdot, tāpēc pietiek. Nedzīvoju Rīgā un vismaz tuvākās trīsgades plānos neietilpst pārvākšanās uz galvaspilsētu (tikai pāris tās apciemojumi, kas droši vien kļūs arvien retāki un retāki).
Jūtu, ka sieviete man aiz muguras cītīgi staipa kaklu un snaikstās cerībā uzzināt, ko es te rakstu. Ziņkārīgās bābas. Atgriezies pie urbšanās savā Bībelē, sieviet. Jā, starp citu, viņa tiešām šobrīd lasa Bībeli, un es esmu neizpratnē, kādēļ worda pareizrakstības labotājs vārdu `Bībele` automātiski raksta ar lielo burtu (re, jau atkal). Redz, Bībele ar lielo burtu, bet tādus vārdus kā `vagīna` un `orgasms` viņš neatpazīst. Vot, pasaule, bļin.
Un jesss, iekāpa 2 sievietes, kurām varen patīk runāties, skaļi smieties un aplūkot mani. Un runāt par skolu, autobusiem, dakteriem un dzemdībām. Lieliski, vienkārši LIELISKI. Tieši tas, kas man vajadzīgs – pļāpīgi sievišķi, kurām mutes vienkārši fizioloģiski nav iespējams aizvērt (domājams, ka no nemitīgās vārīšanās ir deformējušies žokļi).
`Viņš ir dānis un tur ceļ māju. Viņš ir dānis. Viņam ir 50, viņai ir 28. Un tak dānis arī tādu pašu māju ceļ kā Janiņas draugs. Un viņš ceļ divas garažas (jā, tieši tā – bez garumzīmes). Vienu viņai, otru viņam.`
Un tad vēl: `mēģināju iepazīties internetā, taču neviens no tiem vīriešiem pie manis nebrauc (nezin kāpēc? Varbūt tāpēc, ka Tu uzvedies kā teātra pulciņa vadītāja un esi apkaunojoša?!). Viņi visi ir slinki, grib tikai seksu (pirmkārt, sekss un slinkums savā starpā nekorelē, otrkārt, neceri, ka kāds grib seksu ar Tevi)`.
SIEVIET, kurā galaktikā tas kādu interesē, KURĀ? Aizver pāksti un sēdi klusa.
Re, esmu īgna un ar dzīvi neapmierināta. Kā tāda vecmeita, vēl tikai kaķu, vibratora un gremošanas problēmu trūkst.
sestdiena, 2010. gada 1. maijs
***
Gribu:
1. aizbraukt pie jūras
2. jaunas augstpapēžu kurpes
3. satikt omi
4. izlaist šī gada dzimšanas dienu
5. rīt uz Rīgu ar vecākiem
6. māsu
7. darbu vasarā (no kā izriet -->
8. vietu, kur Rīgā dzīvot
9. satikt visus, kurus gribu satikt
10. nakti Vecrīgā
11. litriem alus
12. garākus matus/nogriezt tos pavisam īsus (vienvārdsakot, kaut ko izdarīt ar matiem)
13. mūzikas atskaņotāju un austiņas, jo man vairs nav ne viena, ne otra
14. iedvesmu
15. fotosesiju (jaunas bildes)
16. izskatīties labāk
17. bučoties
18. mazāk gulēt, vairāk darīt
19. garākas kājas
20. uzpīpēt zaļo
21. kleitu
22. draugi+alus+šašliks+daba
23. ar Ievu noārdīties Valmierā
24. labu grāmatu kolekciju
25. jaunas brilles
26. braukt ar velosipēdu
27. apņēmību
28. prakses beigas
29. apskāvienus
30. karsēties saunā
31. ātri braukt ar tēta mašīnu (un vispār gribu tēta auto)
32. labus cilvēkus sev apkārt
33. kļūt gudrāka
34. vienmēr labu garastāvokli
35. gerberu pušķi
36. iemācīties saplānot
37. pabeigt GP
38. redzēt saullēktu
39. biļeti uz Fonofestu
40. ceļojumu. Jauku
41. būt te http://www.youtube.com/watch?v=MA93YPd2E1k&feature=related
42. iemācīties gatavot
43. būt Dziesmu un deju svētkos
44. rotveileru
45. un vēl un vēl un vēl
1. aizbraukt pie jūras
2. jaunas augstpapēžu kurpes
3. satikt omi
4. izlaist šī gada dzimšanas dienu
5. rīt uz Rīgu ar vecākiem
6. māsu
7. darbu vasarā (no kā izriet -->
8. vietu, kur Rīgā dzīvot
9. satikt visus, kurus gribu satikt
10. nakti Vecrīgā
11. litriem alus
12. garākus matus/nogriezt tos pavisam īsus (vienvārdsakot, kaut ko izdarīt ar matiem)
13. mūzikas atskaņotāju un austiņas, jo man vairs nav ne viena, ne otra
14. iedvesmu
15. fotosesiju (jaunas bildes)
16. izskatīties labāk
17. bučoties
18. mazāk gulēt, vairāk darīt
19. garākas kājas
20. uzpīpēt zaļo
21. kleitu
22. draugi+alus+šašliks+daba
23. ar Ievu noārdīties Valmierā
24. labu grāmatu kolekciju
25. jaunas brilles
26. braukt ar velosipēdu
27. apņēmību
28. prakses beigas
29. apskāvienus
30. karsēties saunā
31. ātri braukt ar tēta mašīnu (un vispār gribu tēta auto)
32. labus cilvēkus sev apkārt
33. kļūt gudrāka
34. vienmēr labu garastāvokli
35. gerberu pušķi
36. iemācīties saplānot
37. pabeigt GP
38. redzēt saullēktu
39. biļeti uz Fonofestu
40. ceļojumu. Jauku
41. būt te http://www.youtube.com/watch?v=MA93YPd2E1k&feature=related
42. iemācīties gatavot
43. būt Dziesmu un deju svētkos
44. rotveileru
45. un vēl un vēl un vēl
Abonēt:
Ziņas (Atom)