Universally speaking.

Vakar atpūtos kā īsta latgaļu meitene –ar šņabi un marinētiem gurķiem (labi, gurķu nebija, es sameloju). Vakars tika iegriezts tā pamatīgi. Šodien galva kā ar vati piebāzta, sāp, pulsē un neuzvedas kārtīgi. Ziņas no ārpasaules līdz smadzenēm aiziet palēnināti (vismaz ar 3 sekunžu nokavēšanos), izdomas nav un vēlēšanās pieķerties akadēmiskajiem priekiem ir tikpat liela, kā vēlēšanās skatīties uz Zatlera frizūru (lai būtu stilīgāka, šeit varēju izmantot Markus Rivas motīvu, taču diemžēl nesaņēmos).

Vispār šobrīd jūtos kā septītajā klasē, kad katra dzeršanas reize tika pamatīgi noafišēta. Līdzko Tev ir bijusi saskarsme ar alkoholu, Tu gandrīz automātiski dabū pluspunktu savam krutuma koeficientam, un uz tagad visi Tevi apbrīno vairāk kā Gagarinu. Ja vēl visa melnā alkohola padarīšana ir tikusi iemūžināta, klasesbiedri ir gatavi celt Tev pieminekli un uz krekliņiem drukāt Tavu vārdu.

Šoreiz gan ne par maniem septītās klases piedzīvojumiem, bet gan par vakardienu. Sen nebiju ņēmuse uz krūts, taču ir lietas, kas nemainās – attiecīgā stāvoklī traki velk izkustināt kājas un papurināt matus (man šķiet, ka es šodien rakstu kā Blaumanis, idritvai). Īstā vieta Valmierā savu vajadzību apmierināšanai noteikti ir Multiklubs. Tuvojoties šai mītiskajai, teiksmām apvītajai vietai, jau iztālēm redzams spožais, mirguļojošais uzraksts, kas vilināt vilina Tevi mesties vecu vīriešu apskāvienos un ļauties jestram dancim. Vai arī nē.

Runājot par Multikluba apmeklētājiem .. par to varētu grāmatu sarakstīt. Nerunāšu par sievietēm, jo tās nav mana mērķauditorija, taču tas nenozīmē, ka arī viņas tur nav pietiekami episkas un acī krītošanas. Dažām tiešām gribas pieskarties, lai saprastu, vai tā būtne ir īsta vai tikai mans neķītrās iztēles auglis. Gribas pieskarties, bet bail.

MK vīriešus varētu grupēt pāris grupās:
1. vecie lūriķi. Esmu vecs, nogribējies un resns. Atnācu te, lai paskatītos uz jaunām meitenēm un, ja paveicas, pat pieskartos viņām. Mājās man ir sieva ar ūsām, trīs bērni, divi kaķi un vistas. Jūtos lepns par savu ganāmpulku, taču dažreiz gribas norauties no ķēdes. Nāku te.

2. bērneļi. Es mācos vienpadsmitajā klasē, man tikko palika 18, taču zinu, ka iekš MK ir meitenes, kurām jau ir krūtis. Turklāt nekas nav stilīgāk, kā nopirkt rumu Multikluba bārā un publiski to dzert.

3. metroseksuāļi. Man patīk vaksēt savu bārdu un kājas, velku iespīlētus krekliņus, kas izceļ manu ļumīgo vēderu. Šovakar te esmu ieradies, lai meitenes novērtētu manas jaunās Gucci smaržas. Mani neinteresē pašas meitenes, mani interesē tas, vai viņas pamanīs, ka kurpes esmu saskaņojis ar somiņu.

4. babņiki. Man nav draudzenes un nekad arī nebūs. Mīlu vienas nakts attiecības, tāpēc nekautrējos meitenes aicināt uz kaislīgu seksu tualetē. Ļaušu viņai balstīties pret pisuāru, esmu dzirdējis, ka viņām tas patīkot.

5. skumjie. Tikko izšķīros no meitenes. Atnācu uz klubu, lai piedzertos, padejotu ar kādu meiteni un pēc tam skrietu mājās un raudātu spilvenā, kliedzot: `Es jūtos netīrs!`

6. alkoholiķi. Esmu kautrīgs, taču atvērties man palīdz zaļais pūķis. Tas nekas, ka iedzerot mana mute sāk smirdēt pēc sausās tualetes. Alkohols palīdz manām riepām izskatīties pēc trenētas presītes un kopā saaugušās uzacis kļūst par mana tēla rozīnīti.

7. normālie. Esmu jauks puisis, studēju, strādāju. Nepatīk vienas nakts attiecības, nācu te paflirtēt, iepazīties, uzsaukt kādu dzērienu un kopumā labi pavadīt laiku.

Tā, lūk, tas īsumā. Protams, ka katrai grupai ir vēl apakšgrupas, taču mana domāšana ir tik lēna, ka sāku jau šaubīties, vai smadzeņu kapacitāte nav mazinājusies, tādēļ garāk nerakstīšu.
Un nav jau tas velns tik melns, kā es viņu te mālēju. Varbūt.

Mana šodienas dziesma: