Teenage bride with a baby inside getting high on information.

*pirms publicēšanas pārlasot secināju, ka jūtamas pieaugošas dusmas, kas man, protams, lika par sevi sasmieties*

Sēžu autobusā Rēzekne-Valmiera. Parastā pusstundas nīkšana Gulbenē, kuras jēgu pat pēc neskaitāmajiem šī maršruta mērojumiem tā arī neesmu sapratusi. Labi, ka šoreiz laptopam nav pustukša baterija, līdz ar to vēl tieši stundu un 44 minūtes varēšu nodoties drukāšanai.

Pa radio skan Damien Rice – The blowers daughter, kas man automātiski asociējas ar sliktiem dzīves posmiem, domām par dzīves bezjēdzību, asaru spaiņiem un melniem matiem. Patiesībā ir muļķīgi atsevišķas dziesmas asociēt ar noteiktiem cilvēkiem, situācijām, atgadījumiem. Saku to tādēļ, ka joprojām nespēju klausīties, piemēram, The Script – Breakeven. Tas, protams, nav nekāds zaudējums, šim gabalam tāpat pietrūkst daudzu faktoru, kas man ļautu to ievietot savā visu laiku labāko dziesmu top .. ee .. 500 ziljoni (?), taču, dzirdot to radio, radioaparāts uzreiz tiek izslēgts vai mainīta radiostacija. Tāpat arī dažas mtv cienīgas dziesmas, Cannibal Corpse daiļdarbi un Alesana. Jā, mana muzikālā gaume bija visai apkaunojoša.

Taču ne par to ir stāsts. Šodien, kamēr mamma ar tēti (tēvu-radītāju, kā es viņu mīlu saukt) bija kaut kur izbraukuši, un es biju atstāta kā galvenā plauktu tīrītāja, putekļu slaucītāja un miera nesēja mūsu mājā, man kārtējo reizi radās idiotiskas sieviešu domas. Neskaitot bezjēdzīgo nostalģiju, kas mani bija pārņēmusi mammas pavēles dēļ (viņa piespieda mani likvidēt manus bērnības dārgumus – mazās nāriņas un beverlihilza 90210 uzlīmes, ar kurām biju izskaistinājusi vecās sekcijas sānus), jutos arī mazliet sapņaina un .. diezgan jēla, gejīga un mīksta. Man ir labi tā, kā man ir – augstskola Valmierā, labi cilvēki apkārt, prakse, pasniedzēji – viss ir kārtībā. Taču iedomājos par kādu senu Atecinas tvītu, kurā viņa sūdzējās, ka nestudēju LU SZF, un prātuļoju, kā būtu, ja būtu. Ap šo laiku noteikti jau būtu pārvarējusi riebumu pret Rīgu, ieguvusi pāris paziņas, pretendentus uz draugu statusu, iekarojusi Vecrīgas klubus. Pavadījusi ilgas stundas, sēžot milzīgā auditorijā kopā ar mākslīgo nadziņu un sunīšu pavēlniecēm un Mensona faniem, un jutusi, ko nozīmē būt vienai no 200. Pasniedzēji, kuri, iespējams, ir tiešām labi, taču manu vārdu visu 4 gadu garumā tā arī neiegaumētu. Varbūt būtu nodzērusies un zudusi župu purvā. Varbūt precējusies (ok, kāda iespēja, bet tomēr). Varbūt atsākusi smēķēt. Nomirusi bada nāvē. Dzērumā uztetovējusi milzīgu degošu skeletgalvu pa visu muguru. Mainījusi dzimumu. Noteikti satikusi daudzus cilvēkus, kurus, esot Valmierā, es nekad nesatikšu. Un – nozīmīgākais šajā visā – nekad nedzirdētu frāzi `Būtu Tu Rīgā...`. Man no tiesas sāk sāpēt nieres, spiest kuņģī un gribēties kādam sist, ko tādu dzirdot, tāpēc pietiek. Nedzīvoju Rīgā un vismaz tuvākās trīsgades plānos neietilpst pārvākšanās uz galvaspilsētu (tikai pāris tās apciemojumi, kas droši vien kļūs arvien retāki un retāki).

Jūtu, ka sieviete man aiz muguras cītīgi staipa kaklu un snaikstās cerībā uzzināt, ko es te rakstu. Ziņkārīgās bābas. Atgriezies pie urbšanās savā Bībelē, sieviet. Jā, starp citu, viņa tiešām šobrīd lasa Bībeli, un es esmu neizpratnē, kādēļ worda pareizrakstības labotājs vārdu `Bībele` automātiski raksta ar lielo burtu (re, jau atkal). Redz, Bībele ar lielo burtu, bet tādus vārdus kā `vagīna` un `orgasms` viņš neatpazīst. Vot, pasaule, bļin.

Un jesss, iekāpa 2 sievietes, kurām varen patīk runāties, skaļi smieties un aplūkot mani. Un runāt par skolu, autobusiem, dakteriem un dzemdībām. Lieliski, vienkārši LIELISKI. Tieši tas, kas man vajadzīgs – pļāpīgi sievišķi, kurām mutes vienkārši fizioloģiski nav iespējams aizvērt (domājams, ka no nemitīgās vārīšanās ir deformējušies žokļi).
`Viņš ir dānis un tur ceļ māju. Viņš ir dānis. Viņam ir 50, viņai ir 28. Un tak dānis arī tādu pašu māju ceļ kā Janiņas draugs. Un viņš ceļ divas garažas (jā, tieši tā – bez garumzīmes). Vienu viņai, otru viņam.`

Un tad vēl: `mēģināju iepazīties internetā, taču neviens no tiem vīriešiem pie manis nebrauc (nezin kāpēc? Varbūt tāpēc, ka Tu uzvedies kā teātra pulciņa vadītāja un esi apkaunojoša?!). Viņi visi ir slinki, grib tikai seksu (pirmkārt, sekss un slinkums savā starpā nekorelē, otrkārt, neceri, ka kāds grib seksu ar Tevi)`.

SIEVIET, kurā galaktikā tas kādu interesē, KURĀ? Aizver pāksti un sēdi klusa.

Re, esmu īgna un ar dzīvi neapmierināta. Kā tāda vecmeita, vēl tikai kaķu, vibratora un gremošanas problēmu trūkst.