Iespējams, šī ir tikai pirmā daļa.
Reiz pirms daudziem gadiem aizmirsu izņemt māsu no
bērnudārza. Dabūju pamatīgu brāzienu no vecākiem, toties pienākums iet pakaļ
māsai man ļoti ilgi pēc tam nebija jāpilda.
Patīk braukt ar autobusu. Līdz brīdim, kamēr sāp sāpēt astes
kauls vai netālu apsēžas smirdošs cilvēks.
Bērnībā ar kaimiņu puikām strīdus risinājām, mētājoties ar
akmeņiem. No vienām šādām `pārrunām` man joprojām ir rēta pierē.
Vājība uz kurpēm. Diemžēl nevaru tās atļauties, taču tas man
netraucē sapņot par milzīgu skapi, pilnu ar apaviem. Neskatoties uz to, šobrīd
man ir apmēram 16 apavu pāri, no kuriem es ne reizi neesmu uzvilkusi apmēram četrus.
Man piemīt topogrāfiskais kretīnisms. Varu apmaldīties starp
trim priedēm. Rīgā man vajag gidu. Vai piecus.
Ēdot man ir obligāti jāskatās kāda filma vai seriāls.
Neatceros, kad pēdējo reizi ēdu ar ģimeni pie viena galda.
Krāsojot skropstas, muti turu ciet.
Bail no atkritumu konteineriem tumsā. Vienmēr šķiet, ka
metot iekšā savus mēslus, man pretī rēgosies kāds līķis.
Dienā izdzeru vismaz četrus litrus tējas. Parasti zaļās. Bez
citrona un/vai cukura.
Man organismā ir lieks kauls, kas padara manu labo kāju par
izmēru lielāku.
Kad uz ielas man garām iet cilvēks, es aizturu elpu. Svešu
cilvēku smarža/smaka man izraisa drebuļus.
Auksts piens man šķiet pretīgs.
Kad esmu attiecībās, man interesē tikai viens vīrietis.
Kad esmu attiecībās, man interesē tikai viens vīrietis.
Spiegt iemācījos tikai apmēram 15 gadu vecumā. Lai arī pārāk
bieži nepielietoju, ienīstu šo savu prasmi. Nesen skolā aplējos ar kafiju.
Kursabiedru reakcija bija: „Spiegšana galīgi nepiestāv tavam tēlam”.
Mans SSB (secret single behavior) – esot mājās, skatos vecās
Sex and the City sērijas un dzeru kafiju ar pienu un cukuru, salikusi kājas uz
datorgalda. Nenormāla bauda, un es pat nezinu, kāpēc.
Pēdējā laikā mīlu agri celties. Parasti esmu augšā ap
pusseptiņiem. Bez modinātāja.
Man patīk plānot. Katru rītu domās izskrienu cauri dienas
plānam. Izbraucot no mājām ar mašīnu, domās jau pārcilāju, kur galapunktā
varēšu noparkoties.
Jā, esmu šausmīga autobraucēja – kad esmu viena, braucu ātri
un pārgalvīgi. Neskatoties uz to, mani nekad nav apturējusi policija, un mašīnu
esmu saskrāpējusi tikai vienreiz (sagadījās maziņš incidents starp manas
mašīnas bamperi un kādas vidusskolas skolotājas auto sānu).
Esmu apsēsta ar tīrību. Ir dienas, kad istabas grīdu slauku
trīs reizes. Netīrumi pie kailām pēdām, drupačas uz galda un netīri trauki var
man likt uzvesties neadekvāti.
Vidusskolā man bija periods, kad nebija dienas, kurā būtu
apmeklējusi visas stundas.
Nekad neesmu uzskatījusi sevi par skaistu un/vai pievilcīgu.
Arī gudru ne. Dažreiz gadās vājuma brīži, taču tie ilgst maksimums stundu, un
tajos vainoju hormonus.
Manas smadzenes visinteresantāk darbojas ap četriem, pieciem
rītā. Galvā tad ir miljons domu, kas tikai skrien cauri, tā arī nepaliekot
atmiņā.
Lēnu iešanu es uzskatu par garlaicīgu. Parasti pārvietojos
ar ātrumu 6-7 km/h.
Krītu kaunā, kad kāds pajautā manu skaipa lietotājvārdu.
Lietās vispirms pamanu negatīvo. Nespēju, nu nespēju
skatīties uz lietām pozitīvi, tas nav manā garā un gaumē.
Man bieži gadās space-offi, kad domas kaut kur aizlido, bet
es to pat nepiefiksēju. Visbiežāk tas notiek pie mašīnas stūres.
Man vienmēr ir interesanti uzklausīt viedokļus par sevi. Nožēlojami
interesanti, jo par mani reti saka ko labu.
Tā Evija, kuru man bija gods savulaik iepazīt, joprojām nav zaudējusi savu šarmu. Es gan, tāpēc anonīmi un galīgi neinteresanti. Aizmirsi pieminēt savas spējas/tieksmes pamanīt uz ielām episkus cilvēkus, par kuriem uzjautrināties visu atlikušo ceļu. Visā visumā, jauku vakaru. ;)
AtbildētDzēstNu, es neteiktu, ka šis ir pārāk anonīmi, jo ir ļoti maz cilvēku, ar kuriem es būtu apsmējusi episkus cilvēkus, līdz ar to atšifrēt šito pseidoanonimitāti man nebija grūti :)
DzēstStarp citu, par šarmu sasmējos skaļi un par jauko vakaru sasmaidījos.
Kāds ir Tavs skype lietotājvārds?
AtbildētDzēstTā nav saruna, kādu vajadzētu vadīt publiski un skaidrā prātā.
DzēstŠo komentāru ir noņēmis autors.
AtbildētDzēstMan liekas, ka katrs "blogeris", kas raksta tādā pašā stilā kā tu vai arī līdzīgā, kādreiz veido vismaz vienu sarakstu par sevi, kurā pa punktiem uzskaita dažādus ar sevi saistītus faktus. Atceros, ka rakstīju par sevi kādus deviņus (!!!) ierakstus, kur katrā bija kādi 30 fakti par mani, bet pēc tam izdomāju - okei, pietiek, tu sāc kļūt par narcisu un tas viss jau sāk aiziet tiešām par tālu, stop! ;D Bet nu, pārmaiņas pēc ir interesanti dažreiz arī tādus palasīt. =)
AtbildētDzēst9*30 - tik daudz faktu par mani nemaz nav in general. Un vispār - Tu te tā piesardzīgi centies pateikt, ka šis ieraksts ir garlaicīgs?
DzēstNē, es tik saku, ka ir interesanti redzēt arī tādus ierakstus, kuros autors atklāj sevi nedaudz vairāk par to, kā viņš to dara savos "standarta" ierakstos. Ja raksts būtu garlaicīgs, es pat nekomentētu.
DzēstMani vienmēr ir fascinējis dzeltenās preses pamatakmens - cilvēki vienmēr grib zināt par citiem vairāk, personīgāk, intīmāk. Kad pamet kaut ko, tad kā suņi uz gaļas gabalu. Totāli no judgement, es arī laikam tāda esmu - vienkārši sēžu un fascinējos mazliet.
DzēstNez, dzeltenā prese neinteresē, jo tur pat nav fakti. Labi, man patīk pasmieties, bet pat ja tur ir, piemēram, ka Mārtiņš Sirmais sāk sirmot vai vēl kaut kas līdzīgs, tad es tāds - okei... Interesantāk to visu dzirdēt no kādu draugu mutēm, tad gan var pasmieties, bet kad to pašu lasi, tad - mēh...
DzēstŠo komentāru ir noņēmis autors.
AtbildētDzēstŠo komentāru ir noņēmis autors.
AtbildētDzēstŠādus ierakstus biežāk. :D Interesanti palasīt, kaut arī dažus es spēju atcerēties no skolas laikiem.
AtbildētDzēstp.s. sorry par bloga piedrazāšanu ar iepriekšējiem tukšajiem komentāriem. :D
Man jau likās, ka komentētāji neganti sasparojušies pa nakti... bet es piedodu :)
DzēstUn jā, no vidusskolas laikiem man ir saglabājušās dažas lietas. Patiesībā neesmu nemaz tik ļoti mainījusies.
Pirms pāris gadiem netīšām uzdūros kādam Tavam dienasgrāmatas ierakstam draugiem.lv. Toreiz izlasīju jaunāko ierakstu, un sapratu - ir interesanti, un tā nu lasīju visus Tavus ierakstus, sākot no paša pirmā līdz pēdējam. Man ļoti patīk tas stils, kādā raksti - ar tādu pamatīgu sarkasma devu. Tev ir talants vienkāršas un ikdienišķas lietas un situācijas pasniegt lasītājam interesantā/baudāmā veidā. :)
AtbildētDzēstPffff...man no 12.klases pēdējā semestra līdz bakalaura grāda iegūšanai nebija dienas, kad es būtu apmeklējis visas nodarbības. :D
AtbildētDzēstPffff...man no 12.klases pēdējā semestra līdz bakalaura grāda iegūšanai nebija dienas, kad es būtu apmeklējis visas nodarbības. :D
AtbildētDzēstEsmu pārlasījusi Tavu blogu daudz, daudz reizes un smejos katreiz.. Mana dienas pozitīvisma deva, beet.. ir jau 2013 un tevis laikam te vairs nav! Kur tu esi noklīdusi?
AtbildētDzēst