Vakar noskatījos dokumentālo filmu par Joan Rivers (ļoti laba un rekomendējama, starp citu), un tajā dzirdēju frāzi, kas lieliski izskaidro to, kāpēc es vairs nerakstu blogu. I'm just too darn happy (most of the time).
"I just joke about anything and everything that annoys me. The minute you're not angry about things, the minute you're not upset about things - what are talking about? "Oh, my grandson was so cute" - pft. It's not my comedy."
Nē, es neesmu mirusi. Nē, es neesmu mirusi, nē, es neesmu kaut kur pazudusi. Es vienkārši esmu pārāk laimīga. Un brīžos, kad neesmu... es esmu pārāk slinka. Tas ir tāds visai akūts slinkums, ņemot vērā to, ka neviens ieraksts te nav tapis jau gandrīz gadu.
Šī frāze "I'm just too darn happy (most of the time)" lieki labi atspoguļo to, kāpēc jūs vairs nerakstate blogu. Tā šķiet kā apbrīnojama atziņa par jūsu dzīves pilnīgumu un apmierinātību. Varētu teikt, ka šī laimīgā dzīves attieksme ietekmē jūsu vēlmi dalīties ar pieredzēm vai emocijām caur blogu, jo, ja cilvēks ir pilnīgi apmierināts ar pašreizējo brīdi, nav nepieciešamības meklēt vai izteikt sevi caur rakstiem. Jūsu dzīves prieku var redzēt kā motivējošu piemēru citiem, kas, iespējams, meklē iedvesmu un pozitīvas emocijas. Kopumā tas liecina par jūsu personības un dzīvesstila pozitīvo raksturu.
AtbildētDzēst"أفضل مركز تعليمي
أفضل مركز تعليمي في قطر
معهد دروس خصوصية معيذر قطر"