otrdiena, 2012. gada 20. marts

If you want to dance now is your chance

Rakstā atspoguļotais viedoklis ir galēji neobjektīvs, tādēļ jums ir iespēja atstāt tādas pašas kvalitātes komentārus. Pu-pu-pi-dū!
Un nē, es nepretendēju uz kritiķa lomu, es vienkārši esmu mūžam neapmierināta.

Jau kopš Adeles ‘21’ iznākšanas es esmu ar to neveselīgi apsēsta – viņas albums ir visbiežāk spēlētais manā atskaņotājā, esmu noklausījusies teju visas man pieejamās viņas live uzstāšanās un zinu visu dziesmu vārdus. Tā kā bērnībā ar Britniju Spīrsu, tikai šis gadījums ir paliekošāks, dziļāks un kvalitatīvāks. Un es fanātiski nekrāju Adeles bildes. Man patīk viņas skatuviskā un šķietami cilvēciskā vienkāršība, šovu trūkums – nekādu ieeļļotu dejotāju, strīķēšanās ap mikrofonu un lāzergaismu, tas, kā viņa koncertos uztraucas, to slēpjot aiz humora un neveikliem smiekliem, un necenšanās nomest svaru, lai ielīstu gaļas kleitā vai lateksa bodijā. Īsāk sakot, viņa ir mana visu laiku mīļākā sieviešu kārtas dziedātāja.

Tagad man jānobeidz skaistais ievads un jāraksta par lietām, kas man nepatīk – tāda nu ir tā mana skumjā bloga būtība.

Divu dienu laikā Adeles „Live at Royal Albert Hall” esmu noskatījusies kādas sešas reizes. Dzīvoju tādā mazā burbulī, kurā sievietēm ir humora izjūta, cilvēki ir lieliski savā dažādībā, un mūzika ir kvalitatīva. Nu, re. Mana mazā pasaule sabruka tajā mirklī, kad veicu rīta portālu tehnisko pārbaudi. Sociālie tīkli man atgādināja, ka eksistē Lana Del Rey.

Kad iznāca viņas pirmais hits, man viņa patika. Kad iznāca viņas albums, man tas gandrīz patika. Kad noklausījos viņas dziedāšanu dzīvajā, arī tā man patika. Vienkārša iemesla dēļ – tā radīja ilūziju, ka man ir fantastiska balss, un arī es reiz būšu slavena.

Tā kā matemātika man palīdz sakārtot domas, turpināšu savu ierasto „Evija uzskaita lietas” rakstības stilu. Tātad – kāpēc man vairs nepatīk Lana Del Rey.

1. Dzīvie ieraksti. Oh, friggin mother of God. Ja mans tētis būtu naftas magnāts vai vienkārši bezkaunīgs, resns miljonārs, arī man jau būtu pāris albumi. Izrādās, ka ir vienalga, ka tu dzīvajā izklausies pēc zirga pēdējiem elpas vilcieniem un nemāki noturēt balsi, neļaujot tai šļūkāt – galvenais, lai tētim ir daudz naudas, ar kuras palīdzību tu varētu dabūt labu studiju, kurā tavu skumjo maušanu ar pāris peles klikšķiem pārvērš par it kā seksīgu un samtainu balsi. Lanas dzīvie ieraksti raksturojami īsi un kodolīgi – ne velti viņas vārds, lasīts no otra gala, skan tieši tā, kā tas skan. Viņas uzstāšanās SNL izraisīja plašu rezonansi attiecīgajās aprindās, taču man jūs jāmierina – šis nav vienīgais drausmīgais viņas dzīvais izpildījums. Tādu ir daudz. Pārāk daudz, lai es domātu, ka tā ir tikai sagadīšanās vai uztraukuma vaina.

2. Skatuves tēls. Ir sievietes, kuras vienkārši izstaro seksapīlu, ir šarmantas, graciozas, elegantas un visādi citādi vienkārši fantastiskas (šīs sievietes nereti pazīstamas arī kā tās, kuras es ienīstu). Šis nav tas gadījums. Viņa ietilpst manā kategorijā – arī es katru reizi, kad mēģinu izskatīties seksīga, sāku izskatīties pēc pusmūža sievietes ar banti matos – skumji, neveikli un nožēlojami. Ok, es saprotu, ka katram jāatrod sava vieta zem saules, bet tāpēc es nesākšu kustēties lēnām un līgani un runāt kaķenes balsī. Šlesers zina, ko runā - skaistums nāk no iekšām. Dzirdi, Lana - будь проще и люди к тебе потянутся.

3. Sarkanā kleita. Es esmu no cilvēkiem, kuriem lirikas ir ļoti svarīgas. Es ieklausos, vizualizēju un paturu prātā. Klausoties viņas dziesmas, man rodas sajūta, ka viņai ir viena sarkana kleita, kura viņai ir mugurā visos svarīgajos dzīves notikumos. Got my red dress on tonight (Summertime Sadness) - Slipping on my red dress, putting on my make up (Off to the Races) - Put your red dress on, put your lipstick on (Carmen). Lana, nopērc sev jaunu kleitu, idritvai micīt!

Sasummējot visu manu bezjēdzīgo rakstu pāris teikumos – man nepatīk liekulīgi un nepatiesi cilvēki, man patīk sajust cilvēkos dabiskumu, sajust to, kādi viņi ir, nevis, kādi viņi grib būt. Kursabiedros, ģimenes locekļos, interneta draugos un mūziķos, kurus es klausos.

Un jā, šo visu drīkst uztvert kā brutālu heitošanu, uzskatīt, ka man skauž vai kā tamlīdzīgi. Patiesībā man vienkārši gribējās jums pateikt, ka dzīvē ir arī labas lietas, vietas, cilvēki un mūzika. Lai kaut kas būtu skaists, tam nav jābūt perfektam vai jācenšas par tādu kļūt. Ņemiet piemēru no manas mūža sievietes Adeles!


P.S. Pēc šī tvīta (https://twitter.com/#!/_evija/status/182088041056313344 ) man atsekoja trīs cilvēki, kas varētu liecināt tikai par to, ka Lanai ir vismaz trīs patiesi fani. Good for her.


5 komentāri:

  1. Sievietēm vispār nav humora izjūtas.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. gan jau tāpēc, ka Tavi joki parasti nav labāki par šo.

      Dzēst
  2. Pēdējā laikā vispār ir novērojama viena un tā pati formula, pēc kuras jaunie "talanti" (it īpaši sievietes) iegūst internacionālu atpazīstamību - trauslums un nevainīgums + ieskaidrošana visiem, ka esi it kā bijis bomž, bet pēkšņi kaut kā izsities + radu biezais maks = jauna "zvaigzne"! It īpaši tas ir raksturīgs gan Lanai, gan arī Gāgai, kuras šovā Rīgā vispār nebūs nekas cits kā jau viss sen sagremotais - šmotkas, fonogramma, geji un savas "sūrās" dzīves izklāstīšana pārējiem. Ja tas ir talants, tad es nezinu... Lai nu kā, bet nauda pat no lauku sviesta spētu izveidot sabiedrības krējumu. Tādi laiki diemžēl.

    P.S. Prieks, ka beidzot tevi atradu, ļoti, ļoti senu "Draugiem.lv" vēstuļu draug! ;) Diez vai atcerēsies, bet nu... ;D

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Ar to trauslumu un nevainīgumu viņām pa seju, pasaulei pietrūkst mākslinieku ar iekšām. Un ar "iekšas" es nedomāju "spēja uztaisīt poker face" (see the obvious attempt to joke).
      Principā jau es neheitoju, naudu jāpelna visiem un tā, bet... nu labi, es heitoju mazliet.

      P.S. Koa? Es tiešām neatceros. Es parasti visus atceros, bet.. nu Tu vismaz vari sajusties īpašs, I guess.

      Dzēst
    2. Tas bija pārāk sen, lai to pat spētu atcerēties cilvēks, kas parasti visus atceras - pirms aptuveni trijiem vai četriem gadiem. ;D Plus, mēs sarakstījāmies varbūt tikai kādu mēnesi, ja ne mazāk.

      Bija tā, ka atradu tevi caur dienasgrāmatu sadaļu, jo tad vēl varēja meklēt pēc atslēgvārdiem, un es sākumā piesējos tev par to, ka liec pilnīgi visus populārākos klāt, bet vēlāk tā visa saruna kaut kā aizgāja mierīgākā gultnē un kādu laiku sanāca mums sarakstīties. =)

      Runājām gan par žurnālistiku, kura tev ir tuva, gan arī daudzām citām lietām, bet labi, šitais lai paliek jau privātajām sarakstēm (ja vēlēsies), savādāk te panesīsies čats un būs dimbā. =D

      Tev labi padodas sava viedokļa izteikšana, tā kā turpini vien rakstīt! ;)

      Dzēst